Šo BarCamp nedēļas nogali pavadīju vairāk tāda garīgā noskaņā, nekā citādi tehniskā, gīkiskā vai tam līdzīgā. Daži no jums zin no maniem tvītiem, ka es taisos kļūt par krustvecāku šosestdien. Kristīju nesen piedzimušo puiku skaistā krievu vārdā Gļebs – otru dēlu laimīgajam pārītim, kas sastāv no mana labākā drauga, Jūrskolas rotas biedra/kolēģa Oļega un viņa sievas Marinas.

Par cik esmu pareizticīgs, tad kristības notika vienā no Rīgas pareizticīgajām baznīcām – Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcā. Šī ir vienīgā vieta pilsētā, kur ir atsevišķa telpa kristībām – baptistērijs, kas ir atdalīts no baznīcas un atrodas blakus mājiņā. Tajā arī notika process, un vadīja to priesteris Sergijs no Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīcas – kur kristīja mani pašu.

Tas, ar ko es gribētu padalīties – ir šīs brīnišķīgas sajūtas, kļūstot par krusttēvu. Es apzinos atbildību un savu lomu mazā Gļeba, kuram ir tikai 2 ar pusi mēneši, garīgā audzināšanā. Es pilnībā redzu sevi, kā viņa personīgās izaugsmes mentoru. Un, kopā ar viņa krustmāti Annu, kā atbildīgu par puikas kristīgo izglītību un labām pareizticīgām tradīcijām. Milzīgs paldies Oļegam un Marinai par to, ka sniedzat šo jauku izdevību un ka uzticat šo svarīgu uzdevumu.