Skatoties LNT rīta raidījumu “900 sekundes” šodien, ieraudzīju, ka Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis runā par inflāciju.

Viņš teica, ka valdības mērķis līdz 2008.g. rudenim ir nonākt “līdz inflācijai zem divciparu skaitļa. Es jums tagad nevaru pateikt, vai tas ir septiņi vai astoņi procenti, bet nu tas ir mūsu mērķis”.

Acīmredzami, ka Godmaņa kungs domāja, ka mērķis ir sasniegt viencipara skaitļa inflāciju - man šķiet, ka 9.9%, piemēram, arī iekļaujas šinī kategorijā. Padomāju, labi, izklausās normāli, vismaz nav divciparu skaitļos - 9, 8, 7. Paskatīsimies, kā būs.

Vēlāk, TV*Net nopublicēja kliedzošu virsrakstu, tipa “Godmanis: mūsu mērķis ir 7 vai 8 procentu inflācija”. Sensacionāli. Bet nu lai paliek.

Tik un tā - tā ir inflācija. Neapturama, kā nindzjas zobens, kas traucas cauri mūsu makiem un bankas kontiem, neatstājot neko aiz sevis.

Atliek vien ticēt, ka lietas tiešām uzlabosies, pateicoties mūsu jaunajam em-pē, burvim līdzīgam bārdainajam Godmanim (liekas, ka viņa uzvārds nozīmē “labs cilvēks”?). Neliec mums vilties, Džī.

Es redzu cilvēkus, kurus besī cenu par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā pieaugums. Tagad šī maksa ir sasniegusi iespaidīgu 40 santīmu robežu. Ko jūs sakāt!

Zinu, ka pārējās Latvijas pilsētas vēl nav panākušas Rīgu. Dzirdēju, ka Viļņā, Lietuvā autobusi ir joprojām lēti. Bet, hei, tas ir kaut kas, ko nevar apstādināt. Inflācija.

Jebkurš un visi un viņu mamma saskaras ar inflāciju mūsdienās. Ja jūs dzīvojat kautkur Rīgas tuvumā, jūs noteikti jau izjūtāt šo efektu uz savas pakaļas. Tāpēc, ja jūs esat uzņēmums, jūs neiesiet tērēt vairāk, neka nopelnat, pareizi?

Tieši to arī dara Rīgas Satiksme, ir pienācis laiks viņiem izdarīt šo gājienu.

Cita lieta, ka es dzirdu, cilvēki uzskata par stulbumu to, ka ja tev nav biļetes iekāpjot tramvajā (bez konduktora), biļeti varēs nopirkt pie vadītāja, investējot veselus 50 santīmus. Velns, es gribu pateikt, tas ir tikai 10 saņu dārgāk! Ja tu aizmirsi paņemt biļeti Narvesenā vai kur tur citur, tad esi gatavs samaksāt nedaudz vairāk, ko? Un tā nav dubultcena galu galā.

Tāda prakse tiek pielietota daudzās pilsētās apkārt pasaulei un, cik tālu es zinu, un esmu ceļojis, es neatceros vietējos raudājam par šāda veida sūdu.

Jā, vairākums rīdzinieku ir nabagi un nevar to pieņemt - jūs zināt, ka viss, izņemot algas, ceļas cenās pēdējā laikā. Jāatzīstas, ka es pats mokos no lielās “I” arī, joprojām daži rēķini ar pagājušo termiņu.

Bet, pat esot ikdienā braucējs ar mašīnu, un, izjūtot degvielas cenu pieaugumu, es joprojām uzskatu, ka inflācija ir normāli un redzu to kā attīstības procesu. Un kā motivāciju pelnīt vairāk.

Tā ka, cerams, neviens netiks ievainots vai atstāts bez vakariņām pēc šādas Jaungada dāvanas.

Pavadiet jauku laiku cīņā ar kontrolieriem, kā vecos labos Padomju laikos, braucot ar biļeti, ko iedeva cits pasažieris, izkāpjot.

Sike.

Milk Sucks. Sākumā domāju, prikols kaut kāds. Ha! Piens sūkā! Kā tad. Kopš bērnības jau zināms - piens, ko dod gotiņa, ir veselīgākais dzēriens, ko var dzert daudz un ka tas stiprina kaulus, arī daudzās darba vietās kaitīgos apstākļos deva pienu par kaitīgumu. Pat arī mūsdienās taču - eksistē pat valsts programmas, kas popularizē piena dzeršanu: Skolas piens, Got Milk?, nerunājot jau par komercializētiem projektiem, tādiem kā “AT piens” utml.

Amerikāņu saits pierādīja pretējo - piens, kā izradās, sūkā. Un, pagūglējot, arī Latvijā, šis temats tika cilāts: TV*Net rakstīja, pēc biedrības “Zaļā alternatīva” izplatītā paziņojuma un mēģinājumiem vērst cilvēku uzmanību uz govs piena lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kā arī par piena nežēlīgo ieguves procesu mūsdienu fermās.

Hm, izskatās, ka real talk. Man jau nav iemeslu neticēt - ka redz kalcijs jau govs pienā ir, tikai tas nepaaugstina tā līmeni organismā, bet gluži pretēji samazina, kā arī pedevām palielina risku saslimt ar osteoporozi, pretēji visiem Veselības ministrijas oficiāliem paziņojumiem.

Izlasot to, kā arī atceroties faktu, ka viss paliek dārgāks, vēl divreiz apdomāsi, vai vispār apstāties pie Rimi piena nodaļas ledusskapja.

Be safe y’all.

Pēdējā laikā saasinājies šis jautājums, šķiet, lielākai sabiedrības daļai.. Un tieši tai, kas ir jauna, aktīva, hm.. maksātspējīga - vārdu sakot, progresīvākai un perspektīvākai mūsu mazās valstiņas daļai.

Palikt vai nepalikt? Latvija vai Īrija? Lielbritānija? Var būt Spānija? Tur vismaz siltāk..

Šādas domas rodas nepārprotami, apdomājot gan politisko krīzi, jezgu valdībā, inflāciju, gan arī pēdējās ziņas par to, ka turpmāk visus astoņpadsmitgadīgos, redz, bez viņu piekrišanas ieskaitīšot bruņoto spēku rezervē.

Kādas vērtības var sniegt man šī valsts? Jau tā daudzi ir aizbraukuši, var būt arī man pievienoties viņiem? Pavisam noteikti šis jautājums ir apciemojis teju vai katra jauna cilvēka, kas uzsāk savas gaitas skarbajā Latvijas realitātē, prātu.

Bet ja tā visu noliek uz svariem, ja tā visu riktīgi apdomā, tad nemaz nav tik traki. Ir bijuši grūti laiki mūsu senčiem pirms daudziem gadsimtiem, nav bijis viegli pirms dažiem gadu desmitiem, grūti un smagi laiki ir cilvēkiem daudzviet pasaulē arī šodien - jāpateicas Dievam par to, ko Viņš dod, tas jau ir daudz! Un, galu galā, dzīve taču turpinās!

Pēc vakar Turībā notikušās Jāko Lehtonena lekcijas par Latviju kā brendu, par valsts imidža nozīmi nācijas mārketingā, gribās tikai ar optimismu raudzīties nākotnē un ticēt, ka tikai mēs - visi kopā - spēsim padarīt mūsu dzīvi labāku, gan sev pašiem, gan mūsu bērnu mazbērniem. Un bēgšana prom lai paliek viena no gļēvuļu opcijām.

Holandes siers pa Ls 10 kilogramā? Crazy. (I mean, kādreiz bija cik? 3?)

Sagaidījām augstas algas, jā - bet cenas jau arī uzkruķītas tā, ka maz neliekas. Algu inflācija reizē ar cenu inflāciju, beigās jau izrādās nekāds labums no lielākas algas nav. Cenas kāpj. Un vēl pie tam tas nav viss. Būs VĒL dārgāks gan piens, siers un maize, gan arī gaļas izstrādājumi.

Līdz ar to tiek patērēts vairāk tas, kas ir ar atlaidēm. Cilvēki stāv un pie veikalu plauktiem un reāli meklē mazāku cenu, meklē atlaides, aizmirstot, par brendiem, kvalitāti un iespējamām produktu vērtībām. Un akurāti liek iepirkumu grozos lētākas akcijas preces, nevis tās, kuras patīk.

Īstenībā, tas var veicināt vēl straujāku cenu kāpumu, kuru mēs nu nekādīgi vairs neapstādināsim. Dažs labs gudrs ražotājs un tirgotājs, vērojot tendenci, mākslīgi paaugstinās cenu un ieintegrēs atlaidi, lai sekmētu pārdošanas apjomus. Tas jau tā notiek arī tagad, bet nu, šķiet, inflācijas mašīna ir kā sniega bumba, if you know what I mean.

Atliek tik būt uzmanīgiem šajā galvu reibinošā piedāvājumā, ar dzeltenām akciju cenu zīmēm, ar sarkanu svītrotām cenām un lieliem atlaižu cipariem, kas auksti uzrunā mūs no lielveikalu plauktiem.