Vakar atklāju priekš sevis ideālu veidu kā skatīties NBA spēles tiešraidē, esot Rīgā. Precīzāk, nevis atklāju, bet pirmo reizi izmēģinaju. Pasaules stiprākajā basketbola līgā tagad jau notiek konferenču fināli - priekšā ir fināli, tātad, īstais laiks pavērot skaistu basketbolu.

Regulārās sezonas laikā un kopš Plejofu sākuma esmu pieradis skatīties spēles, novelkot tās caur torentiem. Bet tad uzzinu rezultātu ar laika nobīdi, noskatoties tikai nākamajā dienā (piem. pagājušreiz spēle lejupielādējās gandrīz veselu diennakti, jo tā bija HD kvalitātē, 14 GB). Nereti man gadās arī uzdurties uz tā saucamajiem spoileriem, ziņām par rezultātu kaut kur internetā, kas sabojā fanošanas prieku - just līdzi, kad zini iznākumu vairs nav interesanti.

Līdz ar to, šoreiz es nolēmu pievērsties Live pārraidēm un pabļaut reizē ar pārpildītu Staples Centru “M-V-P” un “Let’s Go Lakers”, lai gan arī no savas Rīgas rezidences, bet esot klāt šajā vēsturiskajā brīdī, kad my main man Kobijs iegūst čempionu titulu.

Ko četros no rīta nodomāja mani kaimiņi, nav ne jausmas - kad sākās spēle, kura ir īstais šovs, likās, ka visa pasaule ir klāt. Amerikā jau tā šie fināli ir milzīgs notikums, nerunājot par Los Andželosu, kur starp 20 tūkstošiem fanu arēnā bija ari vairākas megazvaigznes: mans mīļākais aktieris Denzels Vašingtons, sezonas abonementa turētājs Džeks Nikolsons, Silvestrs Stallone, Deivids Bekhems ar Viktoriju, Zirnekļcilvēks, kā arī, protams, basketbola zvaigznes, Karims Abduls Džabars, un vēl desmitiem pasaulslavenu cilvēku.

Ha, es pat nerunāju par pašu basketbola spēli. Jā - emocionālais faktors priekš manis šeit ir kaut kas vairāk. Tā ir reāla pievienotā vērtība, ko sniedz amerikāņu komentāri, spēles analīze, kurā piedalās basketbola ikonas Čārlzs Bārklijs, Medžiks Džonsons, Kennijs Smits, Redžijs Millers. Tā ir iespēja justies tur klāt - vienlaicīgi ar pārējiem sekojot šim grandiozam šovam. TNT Overtime All Access pat piedāvā izvēlēties vienu no četrām kamerām online un pašam sekot vai nu kādam spēlētajam, vai nu vērot iepatikušos laukuma vai arēnas daļu.

Šī TNT fīča man ļoti patika un tad tiešām sajutos kā Staples Centrā - dzirdamas visas skaņas un ir iespēja pārslēgt kameras, pavērojot spēli no dažādiem leņķiem. Mīnuss ir tas, ka video ir web lapā iebūvētā Flash plejerī un to nevar palielināt uz visu ekrānu, kā arī tas, ka nav komentāru un neparādās spēles gaitas rezultāts ar atlikušo laiku.

Spēli ar komentāriem aizgāju skatīties uz vienu no kanāliem, ko piedāvā p2p iespējas. Atradu strīmu, kas raidīja to pašu TNT, bet jau televīzijas variantu, kur protams kameras izvēlējās režisors un loģiski ar visām reklāmām (kaut arī daudz pievilcīgākām par mūsu kanālos redzētām), toties ar komentāriem un pārredzamiem spēles datiem, statistiku un aktuālu rezultātu.

Paralēli citā logā man gāja TNT All Access un šad tad vērsos tur, lai pavērotu tikai Kobiju, jeb reklāmas pārtraukumos - soliņu vai tribīnes, kā arī lielā pārtraukuma šovu.

Ak jā, Kobe bija vienkārši lielisks. Sekoju viņa gaitām jau kopš viņa (un maniem) vidusskolas laikiem - uz un ārpus laukuma. Tik liels prieks par viņu, ka šosezon dabūja MVP, viss iet uz to, lai dabūtu arī gredzenu.

Bet par NBA translācijām un to auru, kas valda spēļu laikā gribās teikt sekojošo - ļoti žel, ka Latvijā basketbols nav tik populārs un mūsu pašu līgai ir vēl tik tālu līdz tādam līmenim. Pirms pāris nedēļām biju uz LBL pusfināla spēli Arēnā Rīgā, kura pat bija nevis pustukša, bet vienkārši drīzāk tukša. Arī translācijas mūsu televīzijas pienācīgi nenodrošina. LTV7 kaut ko cenšas raidīt, tajā skaitā NBA, bet reti un nekvalitatīvi - piemēram, beidzot, pirmdien 26. maijā 6:50 no rīta būs Rietumu Fināla 3. spēles tiešraide. Bet skatīties to kanālu vairs negribās - ar visiem stulbiem komentāriem, smieklīgu interfeisu/titriem utml - vnk riebjas, goda vārds.

Zinu, ka Latvijā ir iespējams noķert satelītu kanālus, kas rāda NBA. Garais laikam stāstīja par DirecTV? Bet anyways, man šķīvis nav, tāpēc palikšu pie torentiem vai tiešajām online translācijām, baudot oriģinālu basketbola dzimtenes gaisotni. Go Lakes!

Njā, Kārlis ir tāds Seržants.

“LNT rīcībā ir nonācis šokējošs video”. Manuprāt, gan - nekas vairāk, kā kārtējais lēts mēģinājums uztaisīt sensāciju.

Kā divas krievu tīnes izrēķinās savā starpā, pareizāk - viena izrēķinās ar otru, ir redzēts vismaz pirms gada (pietiek ievadīt vārdu “драка” youtubā un atradīsies daudz kas pa šo tēmu). Nav runa, kadri, protams, drausmīgi, meitene tiek piekauta brutālā veidā, un tas nevar neatstāt zināmu iespaidu. Bet fakts, ka klips tika uzņemts visdrīzāk Krievijā, nevis Cēsīs (!) un ka tas ir pieejams internetā jau labu laiku, neapstādina mūsu sensation maker’us no brauciena uz Cēsīm, viesošanos policijā, krievu vidusskolā un savu skatītāju maldināšanā. Reportāžas beigās gan nevainīgi tika piebilsts, ka mol “iespējams” šis materiāls netika maz filmēts Latvijā. Ja taščusj.

Atvērot TV*Netu, lai sameklētu linku uz šo reportāžu, ieraugu vēl vienu “šokejošo” video, kur nofilmēts kāds alkašs, kas rāpo pāri Vairoga ielai. Kamoon, folks, “dienas video”? Tas sūds jau bija netā pirms pat vairākiem gadiem!!

Vārdu sakot, bajāns, LNT. Check yourselves before you wreck yourselves.

Valdot šai noskaņai pēc TNS paziņojuma par milzīgu izaugsmi, ko onlain mediju reklāmas tirgus piedzīvojis 2007-jā, man gribētos uzslāvēt šo lietu, pie kuras mēs esam tik pieraduši: Internetu. Nu, taču, aplausi! Ceļamies kājās! Tieši tā.

Reklāmas tirgus nepārprotami atspoguļo to, ko košļā masas - pieaugums par 81% priekš Latvijas skan vienkārši apbrīnojami. Joprojām gan atrodoties starp zemākiem rādītajiem apgrozījuma ziņā, izskatās, ka internets tomēr drīz panāks savus galvenos sāncenšus - vides reklāmu un radio. Žurnāli, avīzes un TV ir sacīkšu līderi, bet tendence ir skaidri redzama, interneta mediji ieņem reklāmas tirgu viesuļvētras ātrumā.

BarCamp Baltics 2008 zemestrīces iespaidā, es sāku vairāk un vairāk pievērsties ar jauniem medijiem saistītām lietām, un pieredzes apmaiņa šeit šķiet svarīgāka, kā nekad. Manu aci noķēra viena e-mārketinga konference, paredzēta Rīgā 12. martā un kuru rīko altex marketing, kas nāk no Igaunijas. Emārketings!1 (E!1) jeb “Vairāk nekā baneris: interneta mārketinga nākotne Latvijā” solās būt diezgan interesants pasākums. Bet šīs te ir emocijas. Fakti ir pieejami altex mājas lapā. Tā kā viņi piedāvā man bezmaksas apmeklējumu par šo rakstu, es bez šaubām mēģināšu tur būt un iegūt vērtīgas zināšanas.

Jebkurā gadījumā, mans vēlās nakts ziņojums jums ir: Latvijas interneta mediji attīstas ātrāk, nekā jūs varat paspēt tam sekot. Blogi dzimst un baneri kļūst par “old-skūl”. Pietiekoši pierādījumu visapkārt, ka šovs ir uzsācies, un es neesmu tas, kas sēdēs, atpūtīsies un vienkārši baudīs to, ticiet man. Es aktīvi piedalīšos visas šīs kustības bīdīšanā. Yikes.

Ir zināms, ka Latvijā NAV iespējams iegādāties jebkura veida alkoholiskos dzērienus pēc 10 vakarā. Jā, nu un.

Ja tu plāno tusiņu mājās, vai kāda veida pasākumu, kas pieprasa šopingu pēc alkohola, tu būsi veikalā jau labu laiku pirms tusiņam ir jāsākas. Ļauj minēt, ka parasti nav problēma būt tur pirms desmitiem un paķert vairāk aliņa, brūnā ūdentiņa vai ko tu tur dzer. Un vairāk, es gribēju pateikt - VAIRĀK. Par tik, par cik tu zini, ka nedabūsi to vēlāk, tu droši vien nopirksi aptuveni dubultā, pareizi? Un vēl nedaudz.

Tagad padomā par to. Iespējams, tu, vai jūs, to pat neizdzersiet! No kā es zinu, tādu lietu gan nekad nav par maz un viss tas viegli tiks patērēts. Njā.

Otrkārt, man reāli patīk tie paziņojumi tirdzniecības centros: “Cienījamie pircēji! Lūdzu iegaumējiet, ka ir atlikušas 15 minūtes, lai iegādātos alkohola dzērienus”. Ģeniāls mārketinga gājiens! Brīnos, kurš aiz tā stāv, Valsts Alkohola tirgotāju biedrība vai kaut kas līdzīgs. Tiešām, ar visiem šiem likumiem un aizliegumiem jūs varat atļaut šitadu paziņojumu?

Pasties apkārt - cilvēki steidzas aizmirst par savām desām, maizēm un kurā tur vēl nodaļā viņi ir bijuši un visi skrien uz alkohola nodaļu. Pat ja viņiem NEVAJADZĒJA pirkt nekādu alkoholu. Nu tā, katram gadījumam. Skaisti.

Aizej iečeko kases kādos, teiksim, 21:56. Visi ir nervozi un uztraucas, vai paspēs līdz desmitiem, jo kases taču automātiski atslēdz alkohola tirgošanu. “Es atvainojos, vai Jūs nevarētu, lūdzu, mūs palaist, mums ar draudzeni ir Martini?” “Hei, tu ko neredzi šos te Ice bīriņus vecīt, kas man ir, atlikušas 3 minūtes”. Smieklīgi, vai nē? Hm, nu līdz brīdim, kamēr nebūsi šādā sitācijā pats.

Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgs. Netaisos saukt te kādus avotus, bet ir pilns ar nelegālām vietām, kur iepirkt alkoholu naktī. Iegādātā šķidruma kvalitāte, protams, ir apstrīdāma, bet izskatās, ka tas neapstādina tos, kam ir vajadzība kļūt par šādu tirgotāju klientiem.

Plus, tu vari doties uz vietējo bārčiku, klubu, bez problēmām - pilsētas bārmeņi tikai ar prieku apkalpos tevi.

Labāk gan, paliec skaidrā.

Skatoties LNT rīta raidījumu “900 sekundes” šodien, ieraudzīju, ka Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis runā par inflāciju.

Viņš teica, ka valdības mērķis līdz 2008.g. rudenim ir nonākt “līdz inflācijai zem divciparu skaitļa. Es jums tagad nevaru pateikt, vai tas ir septiņi vai astoņi procenti, bet nu tas ir mūsu mērķis”.

Acīmredzami, ka Godmaņa kungs domāja, ka mērķis ir sasniegt viencipara skaitļa inflāciju - man šķiet, ka 9.9%, piemēram, arī iekļaujas šinī kategorijā. Padomāju, labi, izklausās normāli, vismaz nav divciparu skaitļos - 9, 8, 7. Paskatīsimies, kā būs.

Vēlāk, TV*Net nopublicēja kliedzošu virsrakstu, tipa “Godmanis: mūsu mērķis ir 7 vai 8 procentu inflācija”. Sensacionāli. Bet nu lai paliek.

Tik un tā - tā ir inflācija. Neapturama, kā nindzjas zobens, kas traucas cauri mūsu makiem un bankas kontiem, neatstājot neko aiz sevis.

Atliek vien ticēt, ka lietas tiešām uzlabosies, pateicoties mūsu jaunajam em-pē, burvim līdzīgam bārdainajam Godmanim (liekas, ka viņa uzvārds nozīmē “labs cilvēks”?). Neliec mums vilties, Džī.

Es redzu cilvēkus, kurus besī cenu par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā pieaugums. Tagad šī maksa ir sasniegusi iespaidīgu 40 santīmu robežu. Ko jūs sakāt!

Zinu, ka pārējās Latvijas pilsētas vēl nav panākušas Rīgu. Dzirdēju, ka Viļņā, Lietuvā autobusi ir joprojām lēti. Bet, hei, tas ir kaut kas, ko nevar apstādināt. Inflācija.

Jebkurš un visi un viņu mamma saskaras ar inflāciju mūsdienās. Ja jūs dzīvojat kautkur Rīgas tuvumā, jūs noteikti jau izjūtāt šo efektu uz savas pakaļas. Tāpēc, ja jūs esat uzņēmums, jūs neiesiet tērēt vairāk, neka nopelnat, pareizi?

Tieši to arī dara Rīgas Satiksme, ir pienācis laiks viņiem izdarīt šo gājienu.

Cita lieta, ka es dzirdu, cilvēki uzskata par stulbumu to, ka ja tev nav biļetes iekāpjot tramvajā (bez konduktora), biļeti varēs nopirkt pie vadītāja, investējot veselus 50 santīmus. Velns, es gribu pateikt, tas ir tikai 10 saņu dārgāk! Ja tu aizmirsi paņemt biļeti Narvesenā vai kur tur citur, tad esi gatavs samaksāt nedaudz vairāk, ko? Un tā nav dubultcena galu galā.

Tāda prakse tiek pielietota daudzās pilsētās apkārt pasaulei un, cik tālu es zinu, un esmu ceļojis, es neatceros vietējos raudājam par šāda veida sūdu.

Jā, vairākums rīdzinieku ir nabagi un nevar to pieņemt - jūs zināt, ka viss, izņemot algas, ceļas cenās pēdējā laikā. Jāatzīstas, ka es pats mokos no lielās “I” arī, joprojām daži rēķini ar pagājušo termiņu.

Bet, pat esot ikdienā braucējs ar mašīnu, un, izjūtot degvielas cenu pieaugumu, es joprojām uzskatu, ka inflācija ir normāli un redzu to kā attīstības procesu. Un kā motivāciju pelnīt vairāk.

Tā ka, cerams, neviens netiks ievainots vai atstāts bez vakariņām pēc šādas Jaungada dāvanas.

Pavadiet jauku laiku cīņā ar kontrolieriem, kā vecos labos Padomju laikos, braucot ar biļeti, ko iedeva cits pasažieris, izkāpjot.

Sike.

Kuģis grimst un arī komanda glābjas, kā tad savādāk?

Ar glābšanas vestēm virsū aiz borta izlekuši Ārlietu ministrs Pabriks un Ekonomikas ministrs Strods. Štokenbergu izgrūda (nu var būt arī pats uzprasījās), visbeidzot vakar (jakar!) - Labklājības ministre Staķe nolaidusi glābšanas laivu un jau visiem spēkiem airē prom no grimstoša m/k (motorkuģis = Ministru kabinets).

Pats kapteinis droši stāv uz klāja. “Nav iemesla panikai!” Vismaz tā viņu attēlo šodienas Час..

Nē, mīļie, iemesls ir. Kuģis jau grimst!! Vienkārši panikas nav. To jau zin jebkurš jūrnieks, it īpaši tik gudrs un pieredzējis kapteinis, kā Mr. Kalvītis. Avārijas situācijā vietas panikai NAV! Visiem mierīgi jāglābjas, jāsaglabā augsts prāts un jāpalīdz atstāt kuģis arī citiem. Un kapteinis, kā zināms, paliek uz borta un atstāj peldlīzekli pēdējais.

Ja paveicas.

Pēdējā laikā saasinājies šis jautājums, šķiet, lielākai sabiedrības daļai.. Un tieši tai, kas ir jauna, aktīva, hm.. maksātspējīga - vārdu sakot, progresīvākai un perspektīvākai mūsu mazās valstiņas daļai.

Palikt vai nepalikt? Latvija vai Īrija? Lielbritānija? Var būt Spānija? Tur vismaz siltāk..

Šādas domas rodas nepārprotami, apdomājot gan politisko krīzi, jezgu valdībā, inflāciju, gan arī pēdējās ziņas par to, ka turpmāk visus astoņpadsmitgadīgos, redz, bez viņu piekrišanas ieskaitīšot bruņoto spēku rezervē.

Kādas vērtības var sniegt man šī valsts? Jau tā daudzi ir aizbraukuši, var būt arī man pievienoties viņiem? Pavisam noteikti šis jautājums ir apciemojis teju vai katra jauna cilvēka, kas uzsāk savas gaitas skarbajā Latvijas realitātē, prātu.

Bet ja tā visu noliek uz svariem, ja tā visu riktīgi apdomā, tad nemaz nav tik traki. Ir bijuši grūti laiki mūsu senčiem pirms daudziem gadsimtiem, nav bijis viegli pirms dažiem gadu desmitiem, grūti un smagi laiki ir cilvēkiem daudzviet pasaulē arī šodien - jāpateicas Dievam par to, ko Viņš dod, tas jau ir daudz! Un, galu galā, dzīve taču turpinās!

Pēc vakar Turībā notikušās Jāko Lehtonena lekcijas par Latviju kā brendu, par valsts imidža nozīmi nācijas mārketingā, gribās tikai ar optimismu raudzīties nākotnē un ticēt, ka tikai mēs - visi kopā - spēsim padarīt mūsu dzīvi labāku, gan sev pašiem, gan mūsu bērnu mazbērniem. Un bēgšana prom lai paliek viena no gļēvuļu opcijām.