Šodien, iepērkoties SKY-ā, izdomāju, ka noteikti neņemšu plastmasas maisiņus. Nezinu, kā man šī ideja radās, laikam tas paliek stilīgi.

Viss sākās vēl pirms saulrieta, kad nolēmu pastaigāties pa Mežciemu un ieelpot svaigu gaisu. Laiks bija tiešām brīnišķīgs -  bezvējš, neviena mākonīša, tāds tipisks agrs pavasaris. Šķiet, ka pati māte daba mani uzrunāja.. Kaut gan, kas zin, varbūt Parex reklāma?

Atpakaļceļā iegriezos SKY lielveikalā Hipokrāta ielā, lai iepirktu šo to no produktiem. Ātri iemetot grozā visus vajadzīgos aitemus, nostājos nelielā rindā un pie kases jau sāku pētīt, kādas tad “videi draudzīgas” iespējas piedāvā Skajs. Tā kā daudz preču man nebija, paķēru vienu papīra maisu, kas izskatījās diezgan liels un apjomīgs priekš mana svētdienas šopinga.

Un te mani gaidīja patīkams pārsteigums - kasiere, smaidot, paziņoja, ka šodien, izrādās, ir videi draudzīga diena un lielie papīra maisiņi ar Zaļās Jostas uzlīmi ir par brīvu. Ieekonomējis 10 saņus un laimīgs par savu harmoniju ar dabu, SKY lielveikalu un Zaļās Jostas akciju, devos mājup.

Vakarā kļuva vēsāks, un es padomāju, ka cimdi tomēr noderētu. Tas viss ir sīkums, protams, jo mans garastāvoklis ir ideāls + skaidras zvaigžnotas debesis to uzlaboja vēl vairāk. Ieraugot Oriona jostu, pasmaidīju - cik dzīve tomēr ir skaista!

Atliek vien piebilst, ka cilvēki bieži nenovērtē papīra, kā arī auduma, maisiņu spējas. Tie ne tikai spēj pacelt visus 25 kg, bet arī Jūsu garīgo! Šis ir mans vēlējumsno sirds: izvēlieties videi draudzīgo iepakojumu! Jolkin, kā iet? =)

Skatoties LNT rīta raidījumu “900 sekundes” šodien, ieraudzīju, ka Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis runā par inflāciju.

Viņš teica, ka valdības mērķis līdz 2008.g. rudenim ir nonākt “līdz inflācijai zem divciparu skaitļa. Es jums tagad nevaru pateikt, vai tas ir septiņi vai astoņi procenti, bet nu tas ir mūsu mērķis”.

Acīmredzami, ka Godmaņa kungs domāja, ka mērķis ir sasniegt viencipara skaitļa inflāciju - man šķiet, ka 9.9%, piemēram, arī iekļaujas šinī kategorijā. Padomāju, labi, izklausās normāli, vismaz nav divciparu skaitļos - 9, 8, 7. Paskatīsimies, kā būs.

Vēlāk, TV*Net nopublicēja kliedzošu virsrakstu, tipa “Godmanis: mūsu mērķis ir 7 vai 8 procentu inflācija”. Sensacionāli. Bet nu lai paliek.

Tik un tā - tā ir inflācija. Neapturama, kā nindzjas zobens, kas traucas cauri mūsu makiem un bankas kontiem, neatstājot neko aiz sevis.

Atliek vien ticēt, ka lietas tiešām uzlabosies, pateicoties mūsu jaunajam em-pē, burvim līdzīgam bārdainajam Godmanim (liekas, ka viņa uzvārds nozīmē “labs cilvēks”?). Neliec mums vilties, Džī.

Šķiršanās ar draudzeni un lidojums ceļmalā izrādījās ne pa īstam - Lexxus ir šeit un nekur netaisās. Pat vairāk, esmu pilns spēku un enerģijas iesoļot Jaunajā gadā pārliecinoši droši, jā, es zinu, ko es daru.

Palieciet RigaTalk.com frekvencē un uz tikšanos.

Starp citu, laimīgu 2008! Gads būs lielisks, saku to ;)

Pēdējā laikā saasinājies šis jautājums, šķiet, lielākai sabiedrības daļai.. Un tieši tai, kas ir jauna, aktīva, hm.. maksātspējīga - vārdu sakot, progresīvākai un perspektīvākai mūsu mazās valstiņas daļai.

Palikt vai nepalikt? Latvija vai Īrija? Lielbritānija? Var būt Spānija? Tur vismaz siltāk..

Šādas domas rodas nepārprotami, apdomājot gan politisko krīzi, jezgu valdībā, inflāciju, gan arī pēdējās ziņas par to, ka turpmāk visus astoņpadsmitgadīgos, redz, bez viņu piekrišanas ieskaitīšot bruņoto spēku rezervē.

Kādas vērtības var sniegt man šī valsts? Jau tā daudzi ir aizbraukuši, var būt arī man pievienoties viņiem? Pavisam noteikti šis jautājums ir apciemojis teju vai katra jauna cilvēka, kas uzsāk savas gaitas skarbajā Latvijas realitātē, prātu.

Bet ja tā visu noliek uz svariem, ja tā visu riktīgi apdomā, tad nemaz nav tik traki. Ir bijuši grūti laiki mūsu senčiem pirms daudziem gadsimtiem, nav bijis viegli pirms dažiem gadu desmitiem, grūti un smagi laiki ir cilvēkiem daudzviet pasaulē arī šodien - jāpateicas Dievam par to, ko Viņš dod, tas jau ir daudz! Un, galu galā, dzīve taču turpinās!

Pēc vakar Turībā notikušās Jāko Lehtonena lekcijas par Latviju kā brendu, par valsts imidža nozīmi nācijas mārketingā, gribās tikai ar optimismu raudzīties nākotnē un ticēt, ka tikai mēs - visi kopā - spēsim padarīt mūsu dzīvi labāku, gan sev pašiem, gan mūsu bērnu mazbērniem. Un bēgšana prom lai paliek viena no gļēvuļu opcijām.