Daudzi no mums ikdienā braukā no centra uz Pārdaugavu un no Pārdaugavas uz centru. Vieni - stāv milzīgajos korķos rīta un vakara sastrēgumu stundās, savukārt citi - veiksmīgi tiek pāri Daugavai brīvākajā no satiksmes laikā. Gan autovadītājus, gan sabiedriskā transporta lietotājus uztrauc jautājums, kā ātrāk nokļūt galamērķī, izvairoties no korķiem. Kuru tiltu izmantot - Vanšu tiltu, Akmens tiltu vai Salu tiltu? Var būt braukt ar vilcienu pa Dzelzceļa tiltu? Jeb pa apvedceļu, izmantojot Rīgas HES?

Atbildes uz šiem jautājumiem, protams, katram būs savas - atkarībā no situācijas, maršruta sākumpunkta un galamērķa. Tomēr pacentīšos ieskicēt aptuvenu situāciju, kas darās uz Rīgas tiltiem ikdienā…

Vanšu tilts

Mans mīļākais. Un ne tikai tāpēc, ka ir šī bloga seja ;) Pēc maniem novērojumiem ir ērts, lai nokļūtu Pārdaugavas virzienā. Ja vien tu nebrauc pa Valdemāra ielu, kur katru dienu ir sastrēgums. Uzbraucot uz Vanšu tiltu ir ieteicams izmantot krastmalu. Arī tur gadās korķi, bet uzreiz jāprecizē, ka Rīgā tie ir itin visur, tāpēc, ja tomēr nesanāk tos apbraukt, nevaino mani. Vienu gan skaidri pateikšu - Vanšu tilts centra virzienā ir slikta ideja. Gan no rīta, gan vakarā sastapsi tur milzīgu automašīnu daudzumu. Vienīgais, ka labā malējā josla būs brīvāka, jo, nobraucot no tilta tā ir tikai pa labi. Var mēģināt braukt pa to un tad, ja ļoti steidzas, laipni palūgt, lai kāds palaiž blakus joslā, vai nu nogriezties uz krastmalu, no kurienes pēc tam uz Elizabetes vai 13. janvāra ielu. Tātad, izņemot šo te malējo joslu, pārsvarā transports (gadās, ka jau no Preses nama) kustas lēni un rada iespaidu, ka cilvēki vienkārši bauda Vecrīgas skyline, prezidenta pils un Daugavas skaistumu. Bez šaubām, skats pa mašīnas logu ir iespaidīgs - Hansabankas Saules māja vienā pusē un Rīga visā savā krāšņumā otrā pusē, bet, ja gribi tikt ātrāk, es tomēr ieteiktu izvēlēties citu ceļu uz centru.

Akmens tilts

Šis tilts ir pa vidu starp Vanšu un Salu tiltu un tas ir arī tāds kā zelta vidusceļš korķu ziņā. Šķiet, ka ir izdevīgs abos virzienos, un, izmantojot to, var visātrāk nokļūt upes otrajā pusē sastrēgumu stundās. Braucot uz Pārdaugavu var būt apgrūtināta tikai uzbraukšana uz tilta, savukārt pēc tam jau kustība ir ok. Braucot uz centru arī - tā vietā, lai izmantotu Vanšenieku, labāk braukt pa Akmens tiltu. Ne vienu reizi esmu ievērojis, ka šādu maršrutu izvēloties, var tikt uz pilsētu ātrāk.

Salu tilts

Biju dzīvojis Ziepniekkalnā un arī tagad, braucot uz Turību, bieži izmantoju šo tiltu, bet kautkā pēdējā laikā baigā sajūsmā neesmu. Kaut arī vidējais braukšanas ātrums šeit būs lielāks, nekā uz pārējiem tiltiem (ir atļauts 70 kmh, bet pa kreiso malējo joslu parasti mēdz vilkt nedaudz ātrāk), Pārdaugavas virzienā būs reāls korķis vakarā - it īpaši pie nobraukšanas uz Mūkusalas apļa, un paliels korķis no rītiem centra virzienā, uzbraucot uz Lāčplēša ielas.

…Visos gadījumos ir svarīga viena lieta, ko es saucu “Smart Lane Switching”, jeb “Gudra pārkārtošanās”. Daudzās vietās ir iespējams paredzēt, kura josla, kurā brīdī ātrāk iet, un ieņemt to. Protams, neizraisot nekādas avārijas situācijas un nelienot “v nagluju” kādam priekšā (hei, es neesmu maršrutnieka vadītājs!), bet vienkārši, tikai ja tāda iepēja ir, pamainot joslu sastrēgumā. Nevar aizmirst arī pamirgot ar avarijkām tam auto, kas palika aiz tevis.

Nu bet, ja tu neesi ar mašīnu, bet pārvietojies ar sabiedrisko, tad parasti nokļūšanai pāri upei liela izvēle, pa kuru tiltu braukt, nav. Tiek izvēlēts visērtākais maršruts bez pārsēšanos, kas atved tieši galamērķī, pareizi? Varētu ieteikt gan izmantot vairāk vilcienu, ja tas saskan ar tavu maršrutu - uz Dzelzceļa tilta korķu nemēdz būt =)

Korķu apbraukšana pa Rīgas HES, savukārt, varētu šķist pievilcīga tiem, kam ir darīšanas dienvidu rajonos, proti, Zemgales un Latgales priekšpilsētās, vai var būt pat arī Vidzemes. Noteikti, ka degviela tiek patērēta vairāk, bet toties ietaupīts vērtīgs laiks.

Nu ko, vēlu veiksmi cīņā ar korķiem, nokļūstot pāri upei, un gaidīsim jaunu brīnumu - vārdā Dienvidu tilts, kas solas atvieglot mūsu dzīvi izplūdes gāžu mākoņos.

Es redzu cilvēkus, kurus besī cenu par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā pieaugums. Tagad šī maksa ir sasniegusi iespaidīgu 40 santīmu robežu. Ko jūs sakāt!

Zinu, ka pārējās Latvijas pilsētas vēl nav panākušas Rīgu. Dzirdēju, ka Viļņā, Lietuvā autobusi ir joprojām lēti. Bet, hei, tas ir kaut kas, ko nevar apstādināt. Inflācija.

Jebkurš un visi un viņu mamma saskaras ar inflāciju mūsdienās. Ja jūs dzīvojat kautkur Rīgas tuvumā, jūs noteikti jau izjūtāt šo efektu uz savas pakaļas. Tāpēc, ja jūs esat uzņēmums, jūs neiesiet tērēt vairāk, neka nopelnat, pareizi?

Tieši to arī dara Rīgas Satiksme, ir pienācis laiks viņiem izdarīt šo gājienu.

Cita lieta, ka es dzirdu, cilvēki uzskata par stulbumu to, ka ja tev nav biļetes iekāpjot tramvajā (bez konduktora), biļeti varēs nopirkt pie vadītāja, investējot veselus 50 santīmus. Velns, es gribu pateikt, tas ir tikai 10 saņu dārgāk! Ja tu aizmirsi paņemt biļeti Narvesenā vai kur tur citur, tad esi gatavs samaksāt nedaudz vairāk, ko? Un tā nav dubultcena galu galā.

Tāda prakse tiek pielietota daudzās pilsētās apkārt pasaulei un, cik tālu es zinu, un esmu ceļojis, es neatceros vietējos raudājam par šāda veida sūdu.

Jā, vairākums rīdzinieku ir nabagi un nevar to pieņemt - jūs zināt, ka viss, izņemot algas, ceļas cenās pēdējā laikā. Jāatzīstas, ka es pats mokos no lielās “I” arī, joprojām daži rēķini ar pagājušo termiņu.

Bet, pat esot ikdienā braucējs ar mašīnu, un, izjūtot degvielas cenu pieaugumu, es joprojām uzskatu, ka inflācija ir normāli un redzu to kā attīstības procesu. Un kā motivāciju pelnīt vairāk.

Tā ka, cerams, neviens netiks ievainots vai atstāts bez vakariņām pēc šādas Jaungada dāvanas.

Pavadiet jauku laiku cīņā ar kontrolieriem, kā vecos labos Padomju laikos, braucot ar biļeti, ko iedeva cits pasažieris, izkāpjot.

Sike.